Aizgāju līdz Torre de Hercules bākai, kas ir 2. vecākā bāka Eiropā un turpina darboties katru dienu! Fantastiski! Laiks bija lielsiki piemērots. Nedaudz apmācies un ļoti silts! Senatnīguma noskaņu radīja. Iekšā gan neiegāju, bet gan jau ka to paspēšu kādā no daudzām nākamajām reizēm!
Blakus bākai ir tāda kā vietējā Stounhedža. Nezinu gan kā īsti šo akmeņu krāvumu sauc, bet bija nedaudz savdabīgi redzot palielus akmeņu stāvam uz klints zaļas zāles klajumā. Atradu lieliskus krēslus, kuros var iegulties un sajusties kā gultā kas ir okeāna krastā zem klajas debess! Nav brīnums, kāpēc Pikaso gāja uz turieni gleznot un smelties iedvesmu! :)
Ceļā no skaistā klinšu krasta, es satiku kādu spāņu vīrieti, ar kuru uzsākām sarunu. Izrādījās, ka viņš zināja ne tikai, kas ir Latvija, bet bija bijis Cēsīs, Valmierā, Rīgā, Ventspilī, Daugavpilī un vēl citās pilsētās! Prata mūsu mēlē pateikt "paldies"! :) Sireāla sajūta, ka kāds uzsāk sarunu ielas vidū un vēl izrādās, ka ir bijis manā dzimtajā pilsētā! :) Super!
tas par to vīrieti gan ir feini! kas bija iemesls ka viņš uzsāka sarunu? :)
AtbildētDzēstp.s. es regulāri lasu ko tu te saraksti! :) ievele :)*
Viņš vienkārši jautāja, vai es izbaudu skatu (uz okeānu)! :D
AtbildētDzēstSuper! Man prieks dzirdēt, ka lasi! :*