Dzimšanas diena

Maza atkāpe no zemāk rakstītā. Šo Tev būt jālasa, iztēlojoties, ka vēl aizvien esi 24. februārī. Man īsti nebija iespēja to nopublicēt īstajā laikā un vietā.

Man pirmā dzimšanas diena ārpus Latvijas. Skumīga. Daudz darbu augstskolā. Pirmais rakstu darbs, kas jau rīt, jebšu šodien jāprezentē. Labi, ka grupas biedrs ir tik saprotošs un centīsies to izdarīt viens pats. Mūsu 3. biedrene nebija ieradusies, tā kā filmas analīze bija jāveic diviem. Respektīvi, sadalījām darbus un tad katrs pats par sevi. Labi, ka grupas biedri ir spāņi un pasniedzēja ir tik saprotoša, ka mūs, erasmusniekus, sadalīja kopā ar spāņiem, lai būtu kaut cik ne cik produktīvāks darbs. Šodien uz lekcijām bija ieradušies nedaudz vairāk jauno kursa biedru kā vakar. Patīk, ka daži kursabiedri starpbrīdī nāca klāt un gribēja iepazīties, pārmīt kādu vārdu ar mani!  Atceļā uz mājām es sajutos tik vientuļi, ka autobusā man asaras pašas no sevis bira kā pupas. Visu dienu ir tāds kamols kaklā un mitras acis. Sakostiem zobiem cenšos noturēt asaras, jo man Jūsu tik ļoti pietrūkst manā īpašajā 22 vecumdienā (lasi dzimšanas dienā). Paldies ar mīļajiem un sirsnīgajiem apsveikumiem!

Dienas skolā ir sasodīti garas. Piemēram, pirmajā studiju dienā notika par vienu lekciju vairāk kā vajadzētu būt, jo kursa biedri bija pārāk aizrautīgi diskutējot un nemanīja, ka pulkstenis jau 16.00 nevis 15.00 kā lekciju grafikā stāv rakstīts. Uz katru nodarbību tiek doti materiāli, kuri ir jāizlasa uz nākamo dienu. Priekšmets ir patiešām super interesants un ar aizrautību tajā cenšos piedalīties, bet trakākā ir tā tulkošana un sēdēšana skolā pēc lekcijām. No vienas puses labā ziņa ir tā, ka šim priekšmetam (audiovizuālajam stāstījumam) eksāmens būs uzreiz pēc tā beigšanās, respektīvi, 17. martā. Un jūnijā sesijas laikā vairāk nebūs šajā priekšmetā jākārto eksāmens. Sliktā ziņa ir tā, ka mani nedaudz māc šaubas par atvērto jautājumu saprašanu un spēju atbilstoši atbildēt! Uztraukumam vēl nav pamata, jo priekšā trīs darba pilnas nedēļas.

Šodien izdomāju, ka neskatoties uz sūnaino sajūtu un nenormāli lielo daudzumu tulkojamo materiālu, es nolēmu sevi palutināt – netulkot un doties mājās, pagatavot siltas pusdienas=vakariņas un iedzert glāzi vīna, skatoties komēdijsēriālu „Two And A Half Men” (Divarpus vīri). Karsta duša nomierina un atvieglo. Jāsāk lēnām posties savai ballītei un gatavot uzkodas. Esmu uzaicinājusi dažus draugus/paziņas, lai justos kaut nedaudz kā jubilāre (vai vismaz būtu cilvēkos, jo vienai esot iezogas nelāgas domas prātā un kamols kaklā aug kā Spānijas dzelteni modificētas vistas kūtī).

Šīs dienas labā ziņa ir tā, ka jau rīt ievāksies mūsu trešais dzīvokļa biedrs – čalis no Brazīlijas. Neesmu redzējusi un nezinu kā sauc, tā kā atsauksmes noteikti dzirdēsiet tuvākajā laikā! Katka teica, ka viņam esot skaists smaids! Ticēsim!