Hola, mis amigos!

Lidojums bija fantastisks! No rīta Rīgā putenis, slidens ceļš un laicīga ierašanās lidostā. Fiksi fiksi atvadījos no krustmātes, lai asaras nesagribētu saskriet acīs un aidā jūriņā, tas bija debesīs :)

Njāa.. nu patīk man tas ieskrējiens pirms pacelšanās.. nekādi BMW vai Audi Quatro tam vispār nestāv līdzi :D Pēc pacelšanās smaidīgās stjuartes ļāva klausīties mūziciņ’. Otrās dziesmas vārdi, kas mp3 skanēja, bija.. „I am somewhere over the rainbow”! Tad jau bija neaprakstāma sajūta, jo mākoņi ir zemu zem manis un esmu kaut kur debesīs! Bet nepagāja ne stunda vai bik ilgāk, kad patiešām BIJU virs varavīksnes. Nezinu, vai tas bija tikai acu apmāns un varavīksnes nespēj būt tik augstu debesīs, bet es redzēju un lidoju tai pāri!

Ja jūs sakāt, ka ārā ir auksts, tad pēc pacelšanās lidmašīnas kapteinis paziņoja, ka atrodamies vairāk 1000 metrus virs zemes un gaisa temperatūra ir -60C :D Es teiktu mīļie, nav ko čīkstēt par aukstumu. Varētu būt arī trakāk.

Man mazais un klusais sapnis jau ilgu laiku ir bijis redzēt kalnus. Nu tos īstos un skaistos! Es redzēju Viņus no augšas. Tagad gribu redzēt arī no pakājes! Fantastiski, brīnišķīgi, cēli, sniegoti, nesniegoti, asi, rievoti, mazi, lieli, ļooooti lieli. Gandrīz jau kārtējo reizi nocēlos. Sēdēju lidmašīnas labajā pusē tieši pie loga. Kad pamanīju nojausmu, ka tie varētu būt kalni, pārlaimīga ķēru fotoaparātu, lai iemūžinātu to skaistumu. Ha.. pēc mirkļa mokoties nofotografēt, tā lai varētu aptuveni saprast, ka tie vispār ir klani, paskatos pa kreisi un tur aiz loga paveras nenormāli liela kalnu jūra. Jā, vārda tiešajā nozīmē jūra ar kalniem. Baltiem, lieliem un skaistiem :) Protams, ka šie kadri tikai iemūžināti!

Apbrīnojot kalnus, pamanīju vēl vienu mazo fenomenu – serpentīna ceļu. Gribu pa tādu braukt – kleitā, ar saulesbrillēm un matiem plīvojot! :)

Lidojuma beigās (aptuveni pusstundu pirms nosēšanās) es iepazinos ar okeānu! Tā krāsa.. nu mana īstākā krāsa! Zaļa, zilganzaļa, tirkizzila! Ūdenī bija tādi kā mazi ledus gabaliņi – balti krikumiņi. Man ir divas versijas, kas tie par zvēriem bija. Pirmā, kā jau iepriekš rakstīju, ledus gabaliņi, bet otrā medūzas.. lielas medūzas, kuras var redzēt no lidmašīnas. :D Kāpēc medūzas? Tuvojoties Barselonai, pietuvinājāmies okeānam, tad nu tie mazie baltie kurkuļi kustējās un izskatījās, ka staipa kājas kā to mēdz darīt medūzas. Iespējams, ka šī mīkla man paliks neatklāta, ja vien kāds labprātīgi neapgaismos!

Nu jau esmu Barselonā, atvēru Super Anetes lielisko rōzā piezīmju plānotāju! O’banā! PALDIES!!! :* Nu tiiik mīļi, sēdēju viena un skaļi pie sevis smēju ar prieka pilnām acīm.

Jā, es varu teikt, ka man patiešām IR LIESKI DRAUGI, ĢIMENE UN RADI! Paldies, Jums mīļie! :* Teju spāniskas bučas sūtu Jums viesiem!

P.S. Varētu jau arī pastāstīt par super duper jautro atvadu ballīti Ievas apartamentos, bet vēsture par to klusē. :p Veiksmīgi, smaidām un turam buru! ;)

P.S.S. Lidostas darbinieki staigā smaidīgi un pie sevis dungodami! :)